Kopš 2022.gada 4.jūlija dārzi kļuva par manu ikdienu un par manu aizraušanos. Sāku strādāt ar klientiem, sāku paralēli mācīties. Bija gan teorija, gan prakse, esot dabā ar īstiem klientiem un īstiem ziediem. Kad bija mums visiem laiks padzīvoties pa mājām, ziemas periodā klausījos daudz dažādu tēmu par dārza aktuālākajiem jautājumiem. Informācijas daudz, interesanti, visu pierakstīju, visu saglabāju. Šogad bija iespēja pieteikties nopietnākiem kursiem par dārzu iekārtošanu un paldies par šo iespēju. Iemācījos tiešām daudz, izstrādāju projektu, tik žēl, ka nevarēju veltīt tam 100% uzmanību. Bet labs darbiņš, kas padarīts. Bet pēc šiem kursiem es sapratu savu turpmāko redzējumu uz ziediem, uz dārziem. Jo, kad teorija saka vienu, aizejot uz dārzu, Tu saproti, ka – āāā, sajūtas man ir pavisam citas un tajā mirklī rodas visoriģinālākās idejas, Tu sajūti savu dārzu, pa kuru esi skraidījis jau no bērnības, Tu zini, ka tur nevēlies tūju dzīvžogu kā būrītī dzīvojot. Labāk iestādīt sarkanos grimoņus ar sudraba miskantēm. Un vislielākais atklājums – mans dārzs mainās ik gadu kopā ar mani. Bet par to citā rakstā.
Ar šo es vēlējos pateikt, ka teorija ikvienā tēmā ir vajadzīga, ir jāzina pamatprincipi, ir jāmācās daudz, jāuzkrāj zināšanas par dažādām tēmām, jo dārza Pasaule ir tik bagātīga, bet… dārzs ir dārzs, daba ir daba un Tavas sajūtas ir Tavas sajūtas. Mēs katrs savu dārzu veidojam pēc savām sajūtām, un, ja pēc teorijas, tas nav pareizi – mēģinām, varbūt dārzam patiks, ka grīslis augs saulītē vai ehinācija zied ēnā. Ja nepatiks, vienmēr var sazemēties ar zemi un augu pārstādīt. Viss nāk caur pieredzi. Neviens kursos nedod gatavas ziedu kompozīcijas vai nesaka priekšā, ko ar ko stādīt. Zinot pamatprincipus, radi savu dārzu pats. Bet pēc pieredzes varu teikt – sajūtas vienmēr pateiks savādāk.
Ļaujies savām sajūtām!
